Svētdiena

Laikam solījums par bildēm, kā parasti, bija pārsteidzīgs. :)) Gribējās bildes taisīt laukā. Diena ārā pasakaina, sapakojām mazos vīriņus, paņēmām suņus un devāmies pastaigā pa... perimetru :)) Pieveicām gan labi ja trešdaļu no tā. Mazākajiem un vieglākajiem jau nekas, tie smuki pa sasalušā sniega virsu pārvietojas. Lielākie un smagākie gan iegrimst katrā 3.solī un dabū sniegu zābakos. Taču - pavasara sajūta pilnīgi noteikti jau ir un nedaudz sniega zābakos to nespēj sabojāt.
Esei gan ar katru dienu kļūst grūtāk. Nevarētu teikt, ka viņai būtu milzu puncis, vismaz kad viņa stāv, tas neliekas neko liels. Bet kad apguļas, tad tusnīdama tikai tiek atkal uz kājām. Un apetīte ar nupat ir baigā. Cenšamies jau barot topošu mammu kārtīgi, bet ir skaidri redzams, ka dāmai gribas vēl...
Topošais papucis ir devies apciemot savu draugu Cēzaru un ļoti iespējams, ka dzemdības nokavēs. Jo nupat mūsmājās meklējas jau abas pārējās šoko meitenes un jautrības mums te netrūkst arī bez Odiņa :) Un tak jau no veciem laikiem ir zināms, ka vīriešiem pie dzemdībām nav ko darīt :D (labi, ka es varēju dzemdēt jaunos laikos un mans vīrs varēja būt klāt visās dzemdībās). Un uz jaunās paaudzes audzināšanas darbiem laimīgais tĀta jau būs klāt.
Pietiks pļāpāt, ķeramies pie bildēm.

Esīte 50.dienā

Mazā bumbiņa

Galvenie gaidītāji

Mēs ar Esi vēl mēģinam turēt vaļā acis (saule tak beidzot spīd!), Mārtiņš gan jau pievērsies satiksmei uz ceļa

Pietiek bildēt